piņķēties
piņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
PiemēriUz platajām krūtīm visa «foto saimniecība», pilnīgā kaujas gatavībā. Adas apvalks aparātam jau atvāzts vaļā, lai nebūtu ilgi jāpiņķējas, vajadzīgo momentu knipsējot.
1.1.Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
Piemēri«Viņa saka, man gan tie bērni, vai tu gribēsi ar svešiem piņķēties..»
2.parasti 3. pers. Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
PiemēriTīkli piņķējas.
2.1.Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
PiemēriAukla piņķējās vaļā.
Avoti: 6-2. sējums