Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stērķelēt
stērķelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Cietināt1.
PiemēriCienīgi, ne pa labi, ne pa kreisi neskatīdamies, garām stūrēja jaunais pans Tiškēvičs, melnā, Rīgā pirktā uzvalkā, sniegbaltu stērķelēta krekla krāgu.
Avoti: 7-2. sējums