Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūsots
mūsots -ais; s. -a, -ā; reti
Mūsains.
Piemēri«Kas ir?» iesaucās Skara, mazs sarkanarmietis ar mūsotu seju.
Avoti: 5. sējums