Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
musturots
musturots -ais; -s. -a, -ā; novec.
musturoti apst.
Musturains.
PiemēriZasulauka vērpējām fabrikas izdalītais audums nebij gluži slikts, tikai divos nevienādi musturotos gabalos.
Avoti: 5. sējums