Šeit dots oriģinālās vārdnīcas uzbūves apraksts (vietās, kur digitālās versijas izskats būtiski atšķiras no avota, apraksts papildināts ar komentāriem kursīvā).

VĀRDNĪCAS UZBŪVE

VĀRDU ATLASE

1. Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi, kā arī vārdu savienojumi, priedēkļi, produktīvākie salikteņu pirmie komponenti, kuri lietoti kopš 19. gadsimta 70. gadiem (sākot ar brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laikiem» un Apsīšu Jēkaba stāstiem) līdz mūsdienām. Vārdu krājuma analīzei posmā līdz 20. gadsimta 40. gadiem izmantoti gandrīz tikai daiļliteratūras teksti, pēc 40. gadiem — daiļliteratūras, zinātniskās un populārzinātniskās literatūras, kā arī publicistikas teksti. Bez tam daļēji ir izmantoti folkloras materiālu publicējumi. Vārdu semantikas izpēte balstīta arī uz tā valodas faktu materiāla, kas publicēts K. Mīlenbaha un J. Endzelīna «Latviešu valodas vārdnīcā».

2. Tā kā pēc apjoma vārdnīca veidota kā vidēja tipa vārdnīca, tad dažas vārdu grupas tajā uzņemtas ar ierobežojumiem.

Pirmkārt, ierobežojumi attiecas uz mūsdienās novecojušiem vārdiem, apvidvārdiem, vārdiem ar sarunvalodas vai vienkāršrunas stilistisko nokrāsu, okazionālismiem. No šīm leksikas grupām vārdnīcā ievietoti tikai tie vārdi, kas samērā bieži sastopami literārajā rakstu valodā vai arī lietoti kādā plaši pazīstamā daiļdarbā.

Otrkārt, ar ierobežojumiem vārdnīcā ir uzņemti termini. Vārdnīcā ievietoti galvenokārt tie termini, kas samērā bieži lietoti daiļliteratūrā vai periodikā. Plašāk ir pārstāvēta valodā izplatītākā sabiedrisko zinātņu terminoloģija.

Treškārt, ierobežojumi attiecas uz dažām vārdu morfoloģiskajām grupām.

Lietvārdi. 1) Darītājvārdi ar izskaņām -ējs, -ājs, -tājs doti, ja tie apzīmē noteiktas profesijas pārstāvjus, ja tos lieto par terminiem, ja blakus darītājvārdam nav atbilstoša verba, kā arī tad, ja ir nozīmes atšķirības starp vienas un tās pašas saknes vārdiem ar -ējs un -ājs vai -tājs. 2) No vārdiem ar izskaņu -šana doti termini vai vārdi, kuru nozīmes neatbilst attiecīgā verba nozīmēm, kā arī vārdi, kurus izmanto frazeoloģismos, terminoloģiskajos vārdu savienojumos u. tml. 3) Deminutīvi ar -iņš, -ītis vārdnīcā ievietoti, ja tiem ir ne tikai regulāra pamazinājuma, bet arī kāda cita nozīme, piemēram, ja deminutīvu lieto par terminu, ja deminutīvs ir substantivēts adjektīvs vai ja deminutīvs nav atvasināts pēc parastajām kārtulām. Bez tam doti tādi deminutīvi, kurus izmanto frazeoloģismos, terminoloģiskajos vārdu savienojumos u. tml. Divdabji atsevišķos šķirkļos doti tad, ja tie ir pilnīgi vai daļēji adjektivējušies vai ja kāda to nozīme atšķiras no atbilstošā verba nozīmēm.

Atvasinājumi ar priedēkli ne- ievietoti tad, ja tiem ir ne tikai pamatvārdam pretēja nozīme, bet arī kāda cita ar pamatvārdu nesaistīta nozīme, kā arī tad, ja atvasinājumu lieto biežāk par pamatvārdu vai ja formu bez ne- nelieto.

Ja atvasinātais vārds vai saliktenis minēto ierobežojumu dēļ nav parādīts vārdnīcā atsevišķā šķirklī, tad informācija par šī vārda semantiku netieši iegūstama no atbilstošā pamatvārda, kā arī no priedēkļu nozīmes vai salikteņu pirmo sastāvdaļu nozīmes skaidrojumiem. Piemēram, darītājvārdu nozīmes nosakāmas pēc attiecīgā verba nozīmēm (ievērojot lietvārda izskaņu semantiku). Vārdnīcā neievietoto priedēkļa verbu nozīmes var uzzināt attiecīgā priedēkļa un neatvasinātā verba šķirkļos.

Vārdnīcā nav ievietoti īpašvārdi.

Ierobežojumi attiecas ne tikai uz vārdu atlasi, bet arī uz to nozīmju atlasi: vārdnīcā nav parādītas tādas vārdu nozīmes, kas ļoti reti sastopamas literārajā valodā.

VĀRDU IZKĀRTOJUMS

3. Šķirkļa vārdi (leksikogrāfiski analizējamie vārdi) sakārtoti alfabēta secībā. Lokāmie vārdi doti šādā gramatiskajā formā: nomeni un pronomeni — parasti vienskaitļa nominatīvā, verbi — infinitīvā. Daudzskaitļa nominatīva formā doti: 1) daudzskaitlinieki (masalas), 2) vārdi, ko parasti lieto daudzskaitlī (putraimi).

No adjektīviem darināti apstākļa vārdi ar -i vai -u parasti ievietoti atbilstošā adjektīva šķirklī. Atsevišķā šķirklī šādi apstākļa vārdi doti, ja atbilstošo adjektīvu nemaz nelieto vai lieto reti, kā arī tad, ja apstākļa vārda nozīmes atšķiras no atbilstošā adjektīva nozīmēm.

4. Homogrāfi (vārdi ar vienādu rakstījumu) doti katrs savā šķirklī un apzīmēti ar arābu cipariem: sērs¹ (ķīmiskais elements), sērs² (skumjš, bēdīgs). Vispirms parasti dots izplatītākais homogrāfs. Ja homogrāfu izplatībā nav ievērojamu atšķirību, tie kārtoti vai nu vārdšķiru secībā (lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds, verbs, apstākļa vārds, prievārds, saiklis, partikula, izsauksmes vārds), vai arī pēc cilmes — pirmo vietu ierādot latviskas cilmes vārdam, otro — aizguvumam, piemēram, rota¹ (rotas lieta), rota² (karaspēka apakšvienība).

5. Vārda fonētiskie vai morfoloģiskie varianti parasti doti katrs savā šķirklī. Vienā šķirklī apvienoti 1) fonētiskie un morfoloģiskie varianti, kas alfabēta secībā atrodas tieši blakus vai tuvu viens otram (lasmenis, lāsmenis), un 2) vārdu pāri ar -kšķ- un -kš- (blīkšķēt, blīkšēt).

Vīriešu dzimtes personu nosaukuma šķirklī ir ievietots atbilstošais sieviešu dzimtes personu nosaukums: skolotājs, skolotāja. Tāpat vienā un tai pašā šķirklī ievietotas adjektīva vīriešu un sieviešu dzimtes formas.

ŠĶIRKĻA UZBŪVE

6. Katra vārda leksikoloģiskās un leksikogrāfiskās analīzes rezultāti vārdnīcā parādīti pēc noteiktas shēmas veidotā šķirklī — viena vārda leksikogrāfiskajā aplūkojumā. Šķirklim ir šādas sastāvdaļas:

šķirkļa vārds (leksikogrāfiski analizējamais vārds),
norāde par vārda izrunu (18. §),
vārda gramatiskās formas (14. §),
gramatiskās norādes (14. §), norādes par ierobežojumiem vārda lietošanā (12. §),
šķirkļa vārda semantikas skaidrojumi, kā arī vārdu savienojumi un to semantikas skaidrojumi (8., 9., 15. §),
ilustratīvais materiāls (16., 17. §).

Šķirkļa sākuma daļa līdz nozīmes skaidrojumam veido tā saukto šķirkļa galvu. Tajā ietilpst: šķirkļa vārds, norādes par izrunu, gramatiskās formas, kā arī gramatiskās norādes un norādes par ierobežojumiem vārda lietošanā.

Dažu šķirkļu beigās aiz apļa zīmes (○) doti tādi skaidrotie vārdu savienojumi (15. §), kas pēc semantikas var attiekties uz divām vai vairākām vārda nozīmēm (nozīmes niansēm) vai arī nav saistīti ne ar vienu nozīmi (nozīmes niansi). Verba šķirkļa beigās bez tam var būt norāde uz šī verba divdabja formu, kas parādīta atsevišķā šķirklī. Vārdnīcas digitālajā versijā versijā šie vārdu savienojumi doti šķirkļa beigās sadaļā «Stabili vārdu savienojumi».

Salikteņu pirmo daļu un priedēkļu šķirkļos aiz skaidrojuma ir parādīti raksturīgākie darinājumi bez konteksta. Liela daļa no tiem ir aplūkota arī atsevišķos šķirkļos.

Gramatiskās norādes un norādes par ierobežojumiem vārda lietošanā var atrasties 1) šķirkļa galvā, ja norādes attiecas uz visu šķirkli, 2) nozīmes skaidrojuma priekšā, ja norādes attiecas uz visu nozīmi, tas ir, arī uz visām tās niansēm, 3) nozīmes nianses skaidrojuma priekšā, ja norādes attiecas uz šo nozīmes niansi. Norādes var atrasties arī aiz vārdu savienojuma, ja tās attiecas tikai uz šo savienojumu, un citāta priekšā, ja tās attiecas tikai uz šo citātu (norāde pārn. citāta priekšā nozīmē, ka šķirkļa vārds citātā lietots pārnestā nozīmē, norāde sal. — ka šķirkļa vārds citātā ir salīdzinājuma konstrukcijā). Gramatiskā norāde imperf. tiek dota nozīmes skaidrojumā korelatīvās imperfektīvās formas priekšā.

Šķirkļa sastāvdaļas grafiski parādītas šādā veidā:

petitā, pustrekniem burtiem — šķirkļa vārds;
petitā, stāviem, gaišiem burtiem — vārda gramatiskās formas, ilustratīvais materiāls, vārdu savienojumi;
petitā, kursīviem, gaišiem burtiem — vārda nozīmju, nozīmju nianšu, vārdu savienojumu skaidrojumi (vārdnīcas digitālajā versijā nozīmju skaidrojumam lietots vidēja izmēra nekursivēts teksts);
nonparelī, stāviem, gaišiem burtiem — gramatiskās norādes, norādes par ierobežojumiem vārda lietošanā, citātu avoti (vārdnīcas digitālajā versijā citātu avoti norādīti ar ikonu ⓘ).

VĀRDA SEMANTIKA

7. Vārdnīcā par vārda (vārdu savienojuma) nozīmi ir uzskatīta vārda (vārdu savienojuma) semantikas relatīvi patstāvīga sastāvdaļa. Pamats divu vai vairāku nozīmju izdalīšanai parasti ir būtiskas atšķirības (no valodas viedokļa) starp parādībām, priekšmetiem, darbībām, pazīmēm utt., ko apzīmē viens un tas pats vārds vai vārdu savienojums, vai arī vārda (vārdu savienojuma) būtiskas gramatiski funkcionālas atšķirības (visbiežāk tādas vērojamas palīgvārdiem). Piemēram, vārdam acs izdalītas vairākas nozīmes, tāpēc ka tas apzīmē vairākas atšķirīgas parādības vai priekšmetus: redzes orgānu, redzi, skatienu, priekšmetus, kas kādā veidā ir līdzīgi acij (piemēram, dobums, caurums, cilpa), kā arī spēļu kārts vērtības vienību. Ar īpašības vārdu ass nosauc pazīmes, kas raksturīgas gan labi uzasinātiem rīkiem («ass nazis», «ass cirvis»), gan spēcīgai, kairinošai smaržai vai garšai, gan skarbiem, nežēlīgiem izteikumiem («asi vārdi») utt.; šis vārda ass saistījums ar atšķirīgām pazīmēm vārdnīcā atspoguļots, izdalot šim vārdam vairākas nozīmes.

Par nozīmes niansi uzskatīta relatīvi patstāvīga nozīmes sastāvdaļa. Pamats nozīmes nianses izdalīšanai parasti ir sīkākas semantiskas atšķirības, kas attiecināmas uz vienu un to pašu nozīmi, kā arī vārda gramatiski funkcionālās īpatnības. Piemēram, verba aizplūst 1. nozīmei Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi) viena no niansēm ir // Izplatīties (par skaņām). Rādot nozīmes nianses, vārdnīcā iespējams veidot detalizētāku pārskatu par nozīmi, sīkāk raksturot vārda lietošanas nosacījumus.

Vārdu semantikas analīzē jāsastopas ar divām visai atšķirīgām parādību grupām: literārās valodas vārdu semantikā iekļaujas, pirmkārt, nojēgumi, kas radušies praktiskajā dzīvē un kopumā veido īpatnēju, katrā valodā vairāk vai mazāk atšķirīgu objektīvās īstenības atspoguļojumu, otrkārt, jēdzieni, kas izriet no īstenības zinātniskas izpētes. Piemēram, atšķirības starp abām parādību grupām vērojamas dzīvnieku un augu nosaukumu semantikā: pēc valodas tradīcijas tādi vārdi kā cauna, bērzs apzīmē jebkuru pārstāvi no attiecīgās dzīvnieku vai augu grupas, turpretim zooloģijā un botānikā šos vārdus lieto (daudzskaitlī) vienīgi dzimtu (nevis sugu vai atsevišķu to pārstāvju) apzīmēšanai. Filoloģiskā vārdnīca galveno uzmanību pievērš pirmajai parādību grupai — valodiskajiem nojēgumiem, cik iespējams, parādot arī zinātniskos jēdzienus, kādi tie ir vārdnīcas izstrādāšanas laikā.

8. Nozīmes un nozīmes nianses vārdnīcas tekstā parādītas ar īpašiem grafiskiem paņēmieniem.

Vārda nozīmes daudznozīmju vārdiem apzīmētas ar arābu cipariem (sk. adata), bet viennozīmes vārdiem nozīmes skaidrojums seko aiz šķirkļa galvas un nav apzīmēts ar ciparu (sk. apvienība). Vārdnīcas digitālajā versijā arī viennozīmes vārdu skaidrojumi ir numurēti.

Ja vārdu savienojumam ir vairākas nozīmes, tās apzīmētas ar mazajiem burtiem: Ausis svilst — a. Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo. b. Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju. Vārdnīcas digitālajā versijā arī vārdu savienojumu nozīmes tiek numurētas ar arābu cipariem, nevis mazajiem burtiem.

Nozīmes nianses parādītas divējādi.

Ja nozīmes niansei ir samērā lielas atšķirības no nozīmes, tad nozīmes nianse apzīmēta ar paralēļu zīmi (//), sk. atauga. Vārdnīcas digitālajā versijā paralēļu zīme aizstāta ar pārnesumu jaunā rindā un izceltu nozīmes nianses numuru.
Ja nozīmes niansei ir niecīgas atšķirības no nozīmes, tad nianses skaidrojums pievienots nozīmes skaidrojumam un atdalīts no tā ar semikolu, piemēram, aizgūtnēm 1. nozīmes skaidrojumā Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst. Šādā veidā apvienoti arī divu vai vairāku nozīmes nianšu skaidrojumi aiz paralēļu zīmes, piemēram, vārdam augšup ir izdalīta paralēle: // Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu. Ja ar semikolu atdalītais nozīmes nianses skaidrojums sastāv tikai no viena vārda, kas nav šķirkļa vārda sinonīms, tad šī vārda priekšā rakstīts arī, piemēram, augša — Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi. Vārdnīcas digitālajā versijā semikola vietā lietots punkts un lielais burts.

9. Par nozīmes vai nozīmes nianses skaidrojumu sauc pēc leksikogrāfiskiem principiem formulētu izteikumu, kas sniedz informāciju par parādībām, ar kurām saistīts vārds vai vārdu savienojums (sīkāk neaprakstot šīs parādības), par vārda atšķirībām no citiem, semantiski tuviem vārdiem. Skaidrojums ir cieši saistīts ar informāciju, ko satur pārējās šķirkļa sastāvdaļas — ilustratīvais materiāls, gramatiskās norādes, norādes par ierobežojumiem vārda lietošanā.

Nozīme (nozīmes nianse) skaidrojumā galvenokārt tiek atklāta, norādot uz tām parādībām, ar ko valodā ir saistīts attiecīgais vārds vai vārdu savienojums. Piemēram, vārda atauga skaidrojums Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā satur norādījumu uz to meža paveidu, ar kuru valodā ir saistīts šis vārds.

Līdz ar būtiskajiem, primārajiem semantikas elementiem daudzos skaidrojumos doti arī norādījumi, kas palīdz labāk saskatīt atšķirības starp nozīmēm vai nozīmes niansēm, sniedz informāciju par nozīmju (nozīmes nianšu) saistījumu ar kādām specifiskām parādībām. Norādījumi skaidrojumā parasti doti iekavās, retāk — aiz domuzīmes, piemēram, atvest nozīmes nianses skaidrojumā Atgādāt šurp (ko) — par transportlīdzekļiem.

Norādījumi skaidrojumā izmantoti galvenokārt četros gadījumos.

Norādījumā minēts darbības objekts: atbrīvot — Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku), piemēram, «atbrīvot gūstekni», un Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai), piemēram, «atbrīvot dzimteni».
Norādījumā minēts darbības subjekts (tā nosaukums skaidrojuma tekstā seko aiz prievārda par): atbalsoties — Tikt atbalsotam (par skaņu).
Norādījumā minēts īpašības nesējs (tā nosaukums skaidrojuma tekstā parasti seko aiz prievārda par): ass — Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām), piemēram, «asa āda», «asa roka», un Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt, piemēram, «ass nazis».
Norādījumā minēta parādības raksturīga pazīme: atāls — Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā); atbalstīt — Nostiprināt (ar balstiem), piemēram, «atbalstīt griestus».

Norādījumos parasti minētas ne visas iespējamās parādības, bet tikai raksturīgākās no tām. Uz tādu nepabeigtu uzskaitījumu norāda u. tml. (un tamlīdzīgi), parasti vai piemēram: atbīdīt (2. nozīme) — Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai v. tml); atbalsts (3. nozīme) — Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).

10. Skaidrojuma tekstiem ir divi pamatveidi.

Lielākā daļa skaidrojumu satur tiešu informāciju par attiecīgo parādību, priekšmetu, darbību, pazīmi, piemēram, alksnene — Sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.

Nozīmes nianšu skaidrojumi var būt saīsināti.
1. Ja nianses semantika no nozīmes vai iepriekšējās nianses atšķiras tikai ar darbības subjektu vai ar īpašības nesēju, tad skaidrojumā uzrādīts tikai subjekts vai īpašības nesējs (formulējums sākas ar prievārdu par). Piemēram, atplūst 1. nozīme ir skaidrota Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu v. tml.), nianses skaidrojums ir saīsināts: // Par skaņām (jālasa: plūstot atvirzīties šurp, par skaņām).
2. Ja nianse no nozīmes vai iepriekšējās nianses atšķiras tikai ar transitivitātes vai intransitivitātes maiņu, skaidrojums nav atkārtots, bet aiz paralēļu zīmes dotas norādes trans, vai intrans., kurām seko ilustratīvais materiāls (sk., piemēram, art).
Daļā skaidrojumu dota atsauce uz citu vārdu, pie kura atrodama pilnīgāka semantiskā informācija.
1. Šāds skaidrojums parasti dots lietvārdiem ar izskaņu -ība, -ums, -šana, -iens, lietvārdu un adjektīvu deminutīviem, kārtas skaitļa vārdiem, refleksīvajiem verbiem, divdabjiem. Šāda veida skaidrojumos uz pamatvārdu norādīts ar bultiņu (→). Aiz vairāknozīmju pamatvārda dots attiecīgās nozīmes cipars, izņemot gadījumus, kad atsauce attiecas uz visām pamatvārda nozīmēm. Piemēri:
  - atbrīvošana. Darbība → atbrīvot. (Jālasa: no verba «atbrīvot» atvasinātais lietvārds «atbrīvošana» izsaka to pašu darbību, ko verbs.)
  - celiņš. Dem. → ceļš. (Jālasa: «celiņš» ir lietvārda «ceļš» deminutīvs.)
  - astotais. Kārtas skait. astoņi (8.). (Jālasa: «astotais» ir kārtas skaitļa vārds, kam atbilst pamata skaitļa vārds «astoņi».)
  - atbrīvoties. Refl.→ atbrīvot (1). (Jālasa: «atbrīvoties» ir verba «atbrīvot», pirmajā nozīmē, refleksīvā forma.)
  - atzīstams. Divd. -atzīt. (Jālasa: «atzīstams» ir verba «atzīt» divdabja forma.)
2. Atsauce uz pamatvārdu dota daudzu priedēkļa verbu skaidrojumos, piemēram, aiziet — Ejot attālināties, kur divdabis «ejot» uzskatāms par norādījumu uz pamatverbu «iet», bet skaidrojuma pārējā daļa raksturo priedēkļa «aiz-» nozīmi.
3. Skaidrojumā, kurā dota atsauce uz citu vārdu, var būt arī tikai šķirkļa vārda sinonīms. Salīdzinot ar šķirkļa vārdu, skaidrojumā izmantotais sinonīms ir biežāk lietots, līdzvērtīgs vai tam ir mazāki lietojuma ierobežojumi. Piemēri:
  - aptērpt. Ietērpt.
  - astra, poēt. Astere.

11. Par skaidrojuma papildelementiem vārdnīcā var būt izmantoti sinonīmi vai antonīmi. Tie doti parasti skaidrojuma beigās aiz semikola (digitālajā versijā – aiz punkta un ar lielo burtu).

Sinonīmiem, kas izmantoti par papildelementiem, parasti ir lielāks lietojuma biežums vai arī mazāki lietojuma ierobežojumi nekā šķirkļa vārdam: atainot — Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot.

Lai parādītu, ka divus vārdus kādā nozīmē lieto bez ierobežojumiem vienu otra vietā, nozīmju skaidrojumi ir formulēti vienādi un pie katra skaidrojuma dots attiecīgais sinonīms.

Tā veidoti apstādināt un apturēt pirmās nozīmes skaidrojumi:

apstādināt. Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apturēt.
apturēt. Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.

Antonīmi par papildelementiem izmantoti retumis. Tie doti skaidrojuma beigās aiz semikola un norādes pretstats, piemēram, augšup — Virzienā uz augšu, pretstats: lejup.

IEROBEŽOJUMI VĀRDU LIETOŠANĀ

12. Vārdnīcā parādīti šādi ierobežojumi vārdu (vārdu savienojumu) lietošanā:

stilistiskā nokrāsa — a) sarunvalodas stilistiskā nokrāsa (norāde sar.), sk. aizmukt, b) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa (vienk.), sk. aizvazāties, c) poētiska stilistiskā nokrāsa (poēt.), sk. dziets, d) folkloras valodai raksturīga poētiska stilistiskā nokrāsa (t. poēt.), sk. bāliņš;
ekspresīvā nokrāsa — a) nievīga ekspresīvā nokrāsa (niev.), sk. badmira, b) ironiska ekspresīvā nokrāsa (iron.), piemēram, ◇ Bada pātaga iron. — makšķere, c) humoristiska ekspresīvā nokrāsa (hum.), sk. grēkāzis;
teritoriālā izplatība — apvidvārdi vai dialektālas nozīmes (apv.), sk. aizgore;
vēsturiskais mainīgums — a) novecojis vai novecojošs vārds, vārdu savienojums (novec.), sk. ādere, b) neaktuāls vārds, vārdu savienojums (neakt.), kas attiecas uz tādām parādībām, kuras mūsdienās Latvijas PSR vairs nav sastopamas vai kurām vairs nav oficiāla rakstura, sk. benefice;
saistījums ar zinātnes, tehnikas, mākslas nozari, kas parādīts, ja konstatējamas specifiskas terminoloģiskas iezīmes (norādes — attiecīgo nozaru nosaukumus — sk. saīsinājumu sarakstā);
lietošanas biežums, ko atspoguļo norādes reti, pareti; šīs norādes dotas tad, ja vārda vai attiecīgā vārdu savienojuma vietā parasti lieto kādu citu vārdu vai vārdu savienojumu, sk. atvērst, agrējs.

Par minēto norāžu novietojumu šķirklī sk. 6. §.

LITERĀRĀS VALODAS LEKSISKO NORMU ATSPOGUĻOJUMS

13. Vārdnīca informē par literārās valodas leksiskajām normām šādā veidā:

par vārda, vārdu savienojumu (un to nozīmju) piederību pie literārās valodas leksikas liecina tas, ka vārds (vārdu savienojums) ar attiecīgajām nozīmēm ir ievietots vārdnīcā (izņemot 2. § minētos vārdu atlases ierobežojumus);
par vārda (vārdu savienojuma) lietošanas ierobežojumiem liecina attiecīgas norādes (12. §), skaidrojumi ar sinonīmu (10. §) vai sinonīma izmantojums par skaidrojuma papildelementu (11. §).

Vārdnīcā atspoguļotas arī galvenās morfoloģiskās normas. Par tām informē vārda gramatiskais raksturojums.

Vārdnīcā atspoguļotas tās normas, kas literārajā valodā pastāvējušas attiecīgā sējuma izstrādāšanas laikā.

Citātos retumis ir iespējamas nesaskaņas ar pašreizējām literārās valodas sintaktiskajām, daļēji arī ar stilistiskajām normām, tāpēc ka citāti ņemti no dažādu laika posmu tekstiem.

VĀRDA GRAMATISKAIS RAKSTUROJUMS

14. Gramatiskais raksturojums rāda vārdšķiru, deklināciju resp. konjugāciju, skaitli, dzimti, refleksivitāti, transitivitāti, intransitivitāti. Gramatiskajā raksturojumā ietverti arī norādījumi par ierobežojumiem gramatisko formu lietošanā. Par gramatisko norāžu novietojumu šķirklī sk. 6. §.

Lietvārdiem uzrādīta (parasti saīsinātā rakstījumā) vienskaitļa ģenitīva forma, 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem arī daudzskaitļa ģenitīva forma (dsk. ģen.), kā arī dzimte; no šīs informācijas izriet arī norādījums par vārdšķiru. Piemēri:

brālis, -ļa, v. (jālasa: brālis, vienskaitļa ģenitīvs — brāļa, vīriešu dzimte, lietvārds);
apse, -es, dsk. ģen. -šu, s. (jālasa: apse, vienskaitļa ģenitīvs — apses, daudzskaitļa ģenitīvs — apšu, sieviešu dzimte, lietvārds).

Par ierobežojumiem skaitļa formās dotas šādas norādes: 1) lietvārdiem, kurus lieto galvenokārt vienskaitlī, — parasti vsk. (lepnums, algebra, dzelzs), 2) lietvārdiem, kurus lieto galvenokārt daudzskaitlī, šķirkļa vārds dots daudzskaitļa formā, blakus parādot arī vienskaitļa formu (putraimi, -u, vsk. putraims), 3) lietvārdiem, kam nelieto vienskaitļa formas, — tikai dsk. (durvis, milti).

Nelokāmajiem lietvārdiem pievienota norāde nelok.: loto, nelok., v. (jālasa: loto, nelokāms, vīriešu dzimte, lietvārds). Par nelokāmiem lietvārdiem nosacīti uzlūkoti arī tādi vārdi kā aukstasiņu, aizauss, bezgala, kam dota norāde ģen., nelok. (ģenitīvs, nelokāms).

Adjektīviem dotas vīriešu un sieviešu dzimtes nenoteiktās un noteiktās galotnes vienskaitļa nominatīvā. Šīs formas parāda arī vārdšķiru. Piemēram:

krietns, -ais; s. -a, -ā (jālasa: vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs ar nenoteikto galotni «krietns», ar noteikto galotni «krietnais», sieviešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs ar nenoteikto galotni «krietna», ar noteikto galotni «krietnā», adjektīvs).

Skaitļa vārdiem dotas vīriešu un sieviešu dzimtes nominatīva formas un norādījums par skaitļa vārda grupu (pamata, kārtas, noteiktais, daļu vai kopuma skaitļa vārds). Piemēram:

divi; s. -as; pamata skait. (jālasa: vīriešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs — divi, sieviešu dzimtes daudzskaitļa nominatīvs — divas, pamata skaitļa vārds).

Vietniekvārdu lielākajai daļai ir tāds pats gramatiskais raksturojums kā lietvārdiem vai adjektīviem. Raksturojumam pievienota norāde par vietniekvārda grupu (personas, atgriezeniskais, piederības, norādāmais, nenoteiktais, jautājamais, attieksmes, vispārināmais, noteicamais vai noliedzamais vietniekvārds). Piemēram:

viņš, -a; s. viņa, -as; pers. vietn. (jālasa: vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs — viņš, ģenitīvs — viņa, sieviešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs — viņa, ģenitīvs — viņas, personas vietniekvārds).

Verbu gramatiskajā raksturojumā ietilpst personu formas (parasti saīsinātā rakstījumā) un norādes par transitivitāti, intransitivitāti, refleksivitāti.

Verbiem parādītas visas tagadnes vienskaitļa personu formas un pagātnes vienskaitļa 1. personas forma:

celt, ceļu, cel, ceļ, pag. cēlu.
gaidīt, -u, -i, -a, pag. -īju.

Verbiem, kam lielākoties lieto 3. personas formas, salikto laiku formas vai divdabju formas, attiecīgi dotas norādes: parasti 3. pers. (parasti 3. personā), parasti saliktajos laikos vai parasti divd. formā (parasti divdabja formā), minot arī attiecīgo divdabi. Piemēram:

atzelt, parasti 3. pers., -zeļ, pag. -zēla.
aizriebt, -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu; parasti saliktajos laikos.
aizrestot, -oju, -o, -o, pag. -oju; parasti divd. formā: aizrestots.

Ja verbam ir paralēlas personu formas, tad parādītas abas paradigmas, vispirms dodot vairāk izplatītās vai ieteicamās formas, bet pēc tam ar norādi arī — līdzvērtīgās vai gandrīz līdzvērtīgās formas vai ar norādi retāk — mazāk izplatītās vai mazāk ieteicamās formas:

pētīt, pētīju, pētī, pētī, arī pētu, pēti, pēta, pag. pētīju.

Īpaša norāde 1. konj. (1. konjugācija) dota pie 3. konjugācijas verbiem, kam pagātnē lieto arī 1. konjugācijas formas: aizšķindēt, parasti 3. pers., -šķind, pag. -šķindēja (retāk -šķinda, 1. konj.).

Dažreiz perfektīvajam verbam ar lokālu priedēkļa nozīmi atbilst imperfektīva forma, kas veidota, savienojot bezpriedēkļa verbu ar atbilstošo apstākļa vārdu («aizskriet» — «skriet prom»). Ja šādas imperfektīvās formas verbam ir bieži sastopamas, tās izmantotas par nozīmes skaidrojuma papildinājumu, pievienojot norādi imperf. (imperfektīvā forma).

Pārējo vārdšķiru vārdiem (apstākļa vārdiem, prievārdiem, saikļiem, partikulām un izsauksmes vārdiem) dota norāde par vārdu šķiru. Bez tam prievārdiem norādīta rekcija, saikļiem — saikļu grupa (pretstatījuma, vienojuma v. tml.).

Konversija (vārda lietošana kādās nozīmēs par citas vārdšķiras vārdu) pie attiecīgajām nozīmēm ir atzīmēta ar norādi lietv. nozīmē (lietvārda nozīmē), apst. nozīmē (apstākļa nozīmē) utt.

SKAIDROTIE VĀRDU SAVIENOJUMI

15. Vārdu savienojumiem, kuru semantika tieši neizriet no šķirkļa vārda semantikas, doti īpaši skaidrojumi. Vārdnīcā ir divas skaidroto vārdu savienojumu grupas.

Vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma kopā ar skaidrojumu doti citātu priekšā. Šādiem savienojumiem parasti ir terminoloģisks raksturs (piemēram, «augu noteicējs», «aukstais ierocis», «auss gliemene»).
Vārdu savienojumi (lielākoties frazeoloģismi), kuros vērojams nozīmes pārnesums un kuros viens vai vairāki vārdi zaudējuši savu semantisko patstāvību (salīdzinot ar šķirkļa vārda semantiku), apzīmēti ar romba zīmi (◇), piemēram, «◇ Neticēt savām ausīm». Vārdnīcas digitālajā versijā šie vārdu savienojumi doti sadaļā «Stabili vārdu savienojumi» un atzīmēti ar norādi idioma.

Skaidrotie vārdu savienojumi parasti doti pie tās vārda nozīmes vai nozīmes nianses, ar kuru tie ir semantiski saistīti. Vārdu savienojumi, kas semantiski saistīti ar divām vai vairākām vārda nozīmēm (nozīmes niansēm) vai arī nav saistīti ne ar vienu no tām, doti šķirkļa beigās aiz apļa zīmes (○). Vārdnīcas digitālajā versijā šie savienojumi atrodami sadaļās «Stabili vārdu savienojumi» pie attiecīgajām nozīmēm un šķirkļa beigās.

Vārdu savienojumi, kuri atšķiras ar kādu elementu, bet kuriem nozīme ir vienāda, vārdnīcā doti saīsinātā rakstījumā, atšķirīgos elementus liekot iekavās, piemēram:

◇ Celt (dienas) gaismā (jālasa: celt gaismā vai celt dienas gaismā),
◇ Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) (jālasa: ņemt acis pirkstos, retāk — ņemt acis rokā),
◇ Mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) (jālasa: mesties ar pieri sienā, mesties vai ar pieri sienā, retāk — mesties ar pieri mūri, mesties vai ar pieri mūrī).

ILUSTRATĪVAIS MATERIĀLS

16. Lai parādītu vārda lietošanu kontekstā, tā sīkākas lietojuma īpatnības, daļēji arī vārda izmantošanu dažādos literārās valodas posmos, šķirklī dots ilustratīvais materiāls: vārdu savienojumi (bez skaidrojuma) un citāti no literārās valodas tekstiem.

Vārdu savienojumi rāda vārdu lietošanu minimālā kontekstā. Tie seko tūlīt aiz nozīmes skaidrojuma vai nozīmes nianses skaidrojuma. Vārdnīcas digitālajā versijā šie vārdu savienojumi doti sadaļā «Piemēri» pie attiecīgās nozīmes. Ja šādos savienojumos šķirkļa vārdam ir tāda pati gramatiskā forma kā šķirkļa galvā, tas parasti parādīts saīsināti, rakstot pirmo burtu, piemēram, šķirklī apģērbs vārdu savienojums «Silts a.» jālasa: silts apģērbs. Vārdnīcas digitālajā versijā šie saīsinājumi ir izvērsti.

Aiz taisnstūra zīmes (□) šķirklī doti viens vai vairāki citāti, kas lielākoties ņemti no oriģinālliteratūras, reti — no tulkotajiem tekstiem. Ja nozīmi vai nozīmes niansi ilustrē vairāki citāti, tad vispirms doti citāti, kuros vārds vistiešāk saistīts ar minēto nozīmi vai nozīmes niansi. Tiem seko citāti, kuros vārds lietots salīdzinājumā (norāde sal. citāta priekšā) vai pārnesti (norāde pārn. citāta priekšā). Beigās likti citāti, kas ilustrē skaidrotos vārdu savienojumus (15. §). Tiem vārdu savienojumiem, kas ir doti aiz romba zīmes, citāti atrodas pie katras vārdu savienojuma nozīmes. Vārdnīcas digitālajā versijā citāti pieejami sadaļā «Piemēri» un tie atšķirami ar to, ka tiem ar ikonu ⓘ ir norādīts avots.

Verbu ilustrēšanai dažreiz izmantoti šo verbu atvasinājumi ar ne-, kā arī divdabju formas.

17. Citāti vārdnīcā ievietoti, reizumis izdarot tajos grozījumus, kas neskar ilustrējamā vārda (vārdu savienojuma) semantiku.

1) Teksta daļa, kas nav nepieciešama vārda (vārdu savienojuma) semantikas atklāšanai, ir izlaista. Izlaidums apzīmēts ar divpunkti (. .). 2) Citāta tekstā ievietoti paskaidrojumi, ja citāts ārpus plašāka konteksta nav gluži skaidrs. Paskaidrojumi likti kvadrātiekavās, piemēram: Pēc [zemesrieksta] noziedēšanas pākstis ierokas augsnē. 3) Aiz vārdiem, kuru lietošana ir ierobežota, parasti kvadrātiekavās dots literārās valodas neitrālais vārds: dikti [skaļi], aplīk [apkārt], kaiva [kaija] u. tml. Šādiem norādījumiem ir informatīvs raksturs. 4) Rakstība un interpunkcija citātos saskaņota ar mūsdienu literārās valodas normām. No mūsdienu valodas viedokļa neliterārās morfoloģiskās formas aizstātas ar pašlaik lietotajām, labojumu apzīmējot ar aplīti (°) aiz labotā vārda. Piemēram, «aizgājuse» vietā rakstīts «aizgājusi°», «vieglis» — «viegls°», «medinieks» — «mednieks°» v. tml. Vārdnīcas digitālajā aplīša marķējums nav saglabāts.

VĀRDA IZRUNA

18. Atsevišķos gadījumos parādīta vārda izruna (kvadrātiekavās aiz šķirkļa vārda). Fonētiskās transkripcijas zīmes dotas apzīmējumu sarakstā (18. lpp.).

Apzīmēta vārda akcenta vieta, ja tas neatrodas pirmajā zilbē: neviens [neˈviens].

Zilbes intonācija parādīta homogrāfiem, kuru izruna atšķiras pēc intonācijas: dzīt¹ [dzĩt], dzīt² [dzît].

Izruna dota homogrāfiem, kurus atšķir patskanis o, ō un divskanis uo: jods¹ [jōds], jods² [juods].

Norāde par zilbes robežu dota, ja pēc rakstījuma nav nosakāms, vai izrunājams divskanis vai divi patskaņi: poliomielīts [poliomi-elīts].