Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
musulmanis
musulmanis -ņa, v.
musulmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Islama piekritējs. Muhamedānis.
PiemēriĪstens musulmanis, piedalījies svētceļojumā uz Meku..
Avoti: 5. sējums