Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
musulmanis
musulmanis -ņa, v.
musulmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Islama piekritējs. Muhamedānis.
PiemēriĪstens musulmanis, piedalījies svētceļojumā uz Meku..
Avoti: 5. sējums