musulmanis
musulmanis -ņa, v.
musulmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Islama piekritējs. Muhamedānis.
PiemēriĪstens musulmanis, piedalījies svētceļojumā uz Meku..
- Īstens musulmanis, piedalījies svētceļojumā uz Meku..
- ..musulmaņu reliģija aizliedz attēlot cilvēka seju [mākslā]..
- ..kontrrevolūcijai pilsoņu kara laikā vēl izdevās mobilizēt zem reliģijas karoga pareizticīgos, musulmaņus..
Avoti: 5. sējums