Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mušmire
mušmire -es, dsk. ģen. -ru, s.
Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
PiemēriSarkanā mušmire.
Avoti: 5. sējums