Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mutagēns
mutagēns -ais; s. -a, -ā
mutagēni apst.; biol.
Tāds, kas izraisa mutāciju (1).
PiemēriVisvairāk izpētītais mutagēnais faktors ir jonizējošais starojums.
Avoti: 5. sējums