Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mutauts
mutauts -a, v.
Kabatlakats.
PiemēriViņai pār vaigu pārrit asara, un viņa, izņēmusi mutautu, mierīgi noslaukās.
  • Viņai pār vaigu pārrit asara, un viņa, izņēmusi mutautu, mierīgi noslaukās.
  • Virbēna.. kaut ko meklēja pa kabatu un pēkšņi sniedza man mutautu, kas pat vējluktura vārgajā gaismā mirdzēja spožs, kā tikko balināts.
  • ..viņš ierauš divus kartupeļus un drusku sēņu mutautā..
Avoti: 5. sējums