ābecnieks
ābecnieks -a, v.
ābecniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
ābečnieks -a, v.
ābečniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.sar. Bērns, kas mācās lasīt.
1.1.Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
PiemēriNo tā ["Moskviča"] izrausās.. zēniņš ābečnieka gados..
2.niev. Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
PiemēriProtams, ar tīriem ābecniekiem vakara skolā nevarēja nodarboties, tāpēc Lidijai līdz septembra vidum labi jāsagatavojas.
Avoti: 1. sējums