ākstīties
ākstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
Piemēri"Es nesaprotu, kāds tur prieks barā meimurot, dzert, dziedāt un ākstīties," Zaļkalns teica.
2.reti Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
PiemēriViņš bija diezgan pašapzinīgs un pašlepns,.. tikai kādreiz vēlāk Voldis viņu tumsā notvēra ākstāmies pār bortu. "Es laikam aizrijos!" viņš tad teica [slēpdams jūras slimību]..
Avoti: 1. sējums