Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ākstīties
ākstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
Piemēri"Es nesaprotu, kāds tur prieks barā meimurot, dzert, dziedāt un ākstīties," Zaļkalns teica.
  • "Es nesaprotu, kāds tur prieks barā meimurot, dzert, dziedāt un ākstīties," Zaļkalns teica.
  • "Kur tev jābrauc?" .."Man nekur nav jābrauc." ..šoferis klusēdams izslēdza motoru. "Neāksties, kur tu dzīvo?"
  • Tāpat kā visiem klubu vadītājiem, arī viņam ne reizi vien nācās dzirdēt.. vārdus: "Ko es tur [uz skatuves] ākstīšos, vai tad es kāds aktieris, vai!"
2.reti Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
PiemēriViņš bija diezgan pašapzinīgs un pašlepns,.. tikai kādreiz vēlāk Voldis viņu tumsā notvēra ākstāmies pār bortu. "Es laikam aizrijos!" viņš tad teica [slēpdams jūras slimību]..
  • Viņš bija diezgan pašapzinīgs un pašlepns,.. tikai kādreiz vēlāk Voldis viņu tumsā notvēra ākstāmies pār bortu. "Es laikam aizrijos!" viņš tad teica [slēpdams jūras slimību]..
  • "Liec mieru!" Aija ar mokām izgrūda.. "Es vemšu." Un sāka ākstīties.
Avoti: 1. sējums