āmen
āmen izsauk.; rel.
Kristīgo kultu rituālos — nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
PiemēriDziesma beidzās, un visi nometās ceļos. Telpā nošalca daudzbalsīga murdēšana, kurai izbeidzoties sprediķotājs skaļi noteica: "Āmen!" un visi piecēlās kājās.
Stabili vārdu savienojumiKā āmen (baznīcā). Un āmen (baznīcā).
Avoti: 1. sējums