āmen
āmen izsauk.; rel.
Kristīgo kultu rituālos – nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
PiemēriDziesma beidzās, un visi nometās ceļos. Telpā nošalca daudzbalsīga murdēšana, kurai izbeidzoties sprediķotājs skaļi noteica: "Āmen!" un visi piecēlās kājās.
- Dziesma beidzās, un visi nometās ceļos. Telpā nošalca daudzbalsīga murdēšana, kurai izbeidzoties sprediķotājs skaļi noteica: "Āmen!" un visi piecēlās kājās.
- Kapos viņš [sludinātājs] atsāka to pašu runu no gala. Saule jau bija noslīdējusi līdz puspriedēm, kad noskanēja ilgi gaidītais "āmen".
Stabili vārdu savienojumiKā āmen (baznīcā). Un āmen (baznīcā).
- Kā āmen (baznīcā) idioma — sar. Saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- Un āmen (baznīcā) idioma — sar. Saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
Avoti: 1. sējums