ārkārtīgs
ārkārtīgs -ais; s. -a, -ā
ārkārtīgi apst.
1.Tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam. Sevišķs. Sevišķi liels.
PiemēriĀrkārtīgs uztraukums.
- Ārkārtīgs uztraukums.
- Ārkārtīgas bailes.
- Ārkārtīga darba mīlestība.
- Ārkārtīgi liela interese.
- Viņu saņēma ar ārkārtīgu uzmanību.
- Verna zināšanas visdažādākajās nozarēs ir ārkārtīgi plašas..
- Ceļojums norit ārkārtīgi smagos apstākļos - bieži vien nākas iet bez ceļiem, lietū un negaisā.
- ..naktī vētra sasniedz deviņas balles. Daļa matrožu.. kubrikos nespēj aizmigt, jo tur ārkārtīgi mētā..
1.1.Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
PiemēriEs jūtu, ka noticis kas ārkārtīgs.
- Es jūtu, ka noticis kas ārkārtīgs.
- Pēc pieticīgā azaida.. viņš dabūja dzirdēt Jūlijas dzīves stāstu. Nekā ārkārtīga tur nebija.
- ..Rogulis pārnāca no pļavas.. Viņš tūlīt saprata, ka vajag būt notikušam kaut kam ārkārtīgam, ja viņam pasvešā Agnese mērojusi tādu ceļu.
Avoti: 1. sējums