čaugans
čaugans -ais; s. -a, -ā
čaugani apst.
Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu. Irdens, mīksts.
PiemēriČaugans sniegs.
- Čaugans sniegs.
- Čaugana zeme.
- Čaugana kāpostgalva.
- ..sieva nāca ar slauceni rokā - tajā bija silts piens, baltu, čauganu putu pārklāts.
- Labi izraudzēta un izcepta maize ir čaugana, vienādi poraina.
- Tas [ledus] kļuvis čaugans.. Skaidri jūtams, ka zem šī nedrošā vāka jau mutuļo pavasara ūdeņi.
Avoti: 2. sējums