Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čeks
čeks -a, v.
1.Dokuments — rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
PiemēriAustras acis.. apstājas.. pie Latvijas bankas tekošā rēķina čeku grāmatiņas... bez īpašnieka paraksta neviens čeks nekur neder. Tur droši glabājas viss nesenais Austras mantojums - veseli septiņi tūkstoši latu.
2.Talons, uz kura pārdevējs uzraksta naudas summu, kas pircējam jāsamaksā kasē.
PiemēriPārdevēji palīdz pircējiem izvēlēties piemērotu audumu un tad izraksta čeku, bet pirkumus saņem pie speciāla preču izsniegšanas galda.
2.1.Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu.
PiemēriTēvocis.. sniedza pārdevējai kases čeku.
Avoti: 2. sējums