čempions
čempions -a, v.
čempione -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs.
PiemēriPSRS čempions autosportā.
- PSRS čempions autosportā.
- Pasaules čempions šahā.
- Olimpiskais čempions maratonā.
- Divkārtējā Eiropas čempione vieglatlētika.
- Čempione daiļslidošanā.
- Čempiona zelta medaļa.
- 1954. gadā PSRS meistarsacīkstēs mākslas vingrošanā čempiones godu izcīnīja jaunā Sverdlovskas studente..
- Maskavā PSRS izlases komanda rokasbumbā ar 20:11 pārspēja divkārtējo pasaules čempionu Zviedrijas valsts vienību.
- Pavisam nesen tradicionālajās klasiskās cīņas sacensībās viņš izcīnīja institūta čempiona nosaukumu.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais čempions.
- Absolūtais čempions — Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
Avoti: 2. sējums