četrrāpus
četrrāpus apst.
Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
PiemēriNomesties četrrāpus uz zemes.
- Nomesties četrrāpus uz zemes.
- Sakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš.., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi.
- Bet ko tāds mazulis saprot no pikošanās - tūliņ nokrīt četrrāpus, tad pielec kājās un pa durvīm istabā atpakaļ.
Avoti: 2. sējums