čurnēt
čurnēt čurnu, čurni, čurn, pag. čurnēju; intrans.; sar.
1.Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
PiemēriVislaimīgāks ar lampas pārvešanu kļuvu es: man vairs nebija visu vakaru jāčurn pie lāktura ar skaliem.
1.1.pārn. Būt, atrasties (kur) — par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
Piemēri..mazos pudurīšos, cita pret citu atspiedušās, čurnēja vēja sašķiebtas, pelēkas un izburbējušas strādnieku un zvejnieku būdeles.
Avoti: 2. sējums