ēnoties
ēnoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Veidot ēnu (2).
Piemēri..braucējiem vajadzēja nogriezties no lielā ceļa pa labi uz to pusi, kur šalkoja sils un ēnojās kuplie alkšņu ceri.
2.Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
PiemēriTāpat augšā dega ugunskurs, un ap to ēnojās sargkareivju silueti.
Avoti: 2. sējums