Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ērģeļpunkts
ērģeļpunkts -a, v.; mūz.
Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
PiemēriPirmā [simfonijas] daļa «Agrā gaita» sākas ar noslēpumainu, koncentrētu ievadu, kur uz nemierīgi ritmizēta dominantes ērģeļpunkta fona it kā slīd tumšas harmonijas.
Avoti: 2. sējums