ērkulis
ērkulis -ļa, v.
1.Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis. Vārpsta, sprēslīca (parasti kopā ar kodeļu).
PiemēriBet, kad viņa pati stāstīja, tad ratiņš rūca arvien tālāk; vecmāmiņa visu laiku nolūkojās savām nespodrajām acīm ērkulī, it kā no turienes viņa nolasītu savu garo, aizgrābjoši jauko pasaku.
2.Tridekšņa paveids.
PiemēriTridekšņa primitīvākie paveidi ir «eglīte», «ērkulis», «puigainis»..
3.sar. Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
PiemēriArī Tālei vēl jāuzrauj tīrais bruncis un kaut cik jāpierauj tas matu ērkulis, lai nelien laukā no lakata apakšas.
Avoti: 2. sējums