ērmīgs
ērmīgs -ais; s. -a, -ā
ērmīgi apst.; sar.
Savāds, neparasts, jocīgs. Ērmots.
Piemēri..kājās [ganiem] ērmīgas pastalas ar asiem, augstiem purniem..
- ..kājās [ganiem] ērmīgas pastalas ar asiem, augstiem purniem..
- Mute [Brīviņam] ērmīgi sašķiebušies - kad Līzbete tā labāk ieskatījās, likās, ka viņš smīn..
- Pēkšņi biezoknī kaut kas nočab. ..Mikiņš.. platām acīm raugās uz to pusi. Tādas ērmīgas ēnas tur zem eglēm...
Avoti: 2. sējums