ēstgriba
ēstgriba -as, s.; parasti vsk.
Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
PiemēriĒstgribas trūkums.
- Ēstgribas trūkums.
- Sajust ēstgribu.
- Apmierināt ēstgribu.
- Samaitāt ēstgribu.
- Ēstgribu veicinoši līdzekļi.
- Ēstgribas ierosināšana.
- Lielā ēstgriba nebij remdināma ar tēju un biezpienu. Gribējās ko sāļāku, spēcīgāku.
- Ēstgriba bija milzīga, un viņi apēda visu.
- Mazajiem vārnēniem un viņu ēstgribai pieaugot, lielās vārnas kļuva arvien nekaunīgākas un bezbailīgākas.
Stabili vārdu savienojumiLabu ēstgribu!
- Labu ēstgribu! — Novēlējums ēdējiem.
Avoti: 2. sējums