ēvelēt
ēvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
PiemēriĒvelēta grīda.
- Ēvelēta grīda.
- Lai apstrādājamā virsma būtu gluda un taisna, kokus ēvelē. To izdara ar rokas ēvelēm vai mašīnēvelēm.
- ..Amatnieks.. jau ēvelēja vāgūzī garos dēļus.
1.1.intrans.
PiemēriMācīties ēvelēt.
- Mācīties ēvelēt.
2.Ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus).
PiemēriĒvelēt kāpostus.
- Ēvelēt kāpostus.
3.Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
PiemēriĒvelēt papuvi.
- Ēvelēt papuvi.
Avoti: 2. sējums