ēzelis
ēzelis -ļa, v.
Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
PiemēriReizēm iemaldās arī kāds vietējais tatārs ar ēzeli, kuram muguras abās pusēs karājas pa lielam grozam ar olām, baltmaizi, rozīnēm.
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā ēzelis. Spītīgs kā ēzelis.
Avoti: 2. sējums