Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ģēnijs
ģēnijs -a, v.
1.Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
PiemēriĪstu ģēniju radītā māksla allaž izaugusi no sava laikmeta, tā cieši vienota ar tautas dzīvi un centieniem.
2.Izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
PiemēriRakstnieka ģēnijs.
Avoti: 3. sējums