Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ģints
ģints ģints, dsk. ģen. ģinšu, s.
1.vēst. Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
PiemēriPatriarhālā ģints.
Stabili vārdu savienojumiMātes ģints. Tēva ģints.
1.1.pārn.; poēt. Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
PiemēriBet stāv pats nams! viņš dibināts uz klints, Un viņu sargā jaunā darba ģints.
2.Augu un dzīvnieku sistemātikā — sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
Piemēri..dzimtas iedala ģintīs. Zaķu dzimtā ir divas ģintis: trušu ģints un zaķu ģints.
Stabili vārdu savienojumiĢints jēdziens loģ.
Avoti: 3. sējums