īgnums
īgnums -a, v.; parasti vsk.
Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
PiemēriApslēpts īgnums
- Apslēpts īgnums
- Pārvarēt īgnumu.
- Īgnums pret visu pasauli.
- ..ķirurgu kremta īgnums. Viņš taču nebija izdarījis to, ko gribēja..
- ..Bertai modās arī īgnums, ka vīrs tik jaukā pavasara dienā var nokauties tikai ar domām par saviem veikaliem.
- Garderobē Edvins atrada izdevību izgāzt visu šajā dienā sakrājušos īgnumu - Artura portfelis, kuru tā īpašnieks bija nolicis uz palodzes, noklaudzēja pret grīdu, un Edvins tā vietā novietoja savējo.
Avoti: 3. sējums