īgt
īgt īgstu, īgsti, īgst, pag. īgu; intrans.
Būt īgnam, dusmoties.
Piemēri..viņš īga, dziļi, sāpīgi īga; visa pasaule tam aizdeva dusmas..
- ..viņš īga, dziļi, sāpīgi īga; visa pasaule tam aizdeva dusmas..
- Viņš īga par nelāgi beigušos izbraukumu. Viņu kaitināja atmiņas par svešo dauzoņu bezkaunību..
- «Kāpēc es te nācu, ko es gaidīju no tāda vakara?» Agnese jautāja sev un īga par sevi, ka bijusi tik pieļāvīga.
Avoti: 3. sējums