īkšķis
īkšķis -ķa, v.
1.Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
PiemēriTad puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina to lejpus īkšķa ap roku.
Stabili vārdu savienojumiTurēt īkšķi.
1.1.Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
PiemēriViss gāja kā pa vecam, saimniecībā, viss pareizi, tikai pa laikam kamzoļos atradās, caurumi, biksēm atlēca ielāpi, cimdiem aizdila īkšķi...
Avoti: 3. sējums