īkšķis
īkšķis -ķa, v.
1.Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
PiemēriTad puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina to lejpus īkšķa ap roku.
- Tad puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina to lejpus īkšķa ap roku.
- «Kož labi,» viņš teica, ar īkšķi šķērsu vilkdams un asmeni pārbaudīdams.
Stabili vārdu savienojumiTurēt īkšķi.
- Turēt īkšķi idioma — sar. Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
1.1.Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
PiemēriViss gāja kā pa vecam, saimniecībā, viss pareizi, tikai pa laikam kamzoļos atradās, caurumi, biksēm atlēca ielāpi, cimdiem aizdila īkšķi...
- Viss gāja kā pa vecam, saimniecībā, viss pareizi, tikai pa laikam kamzoļos atradās, caurumi, biksēm atlēca ielāpi, cimdiem aizdila īkšķi...
Avoti: 3. sējums