īre
īre -es, s.; parasti vsk.
1.Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
PiemēriJa īpašuma tiesība uz izīrēto mantu no izīrētāja pāriet uz citu personu, īres līgums paliek spēkā.
2.Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
PiemēriSamaksāt dzīvokļa īri.
Avoti: 3. sējums