īre
īre -es, s.; parasti vsk.
1.Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
PiemēriJa īpašuma tiesība uz izīrēto mantu no izīrētāja pāriet uz citu personu, īres līgums paliek spēkā.
- Ja īpašuma tiesība uz izīrēto mantu no izīrētāja pāriet uz citu personu, īres līgums paliek spēkā.
- Nekad viņš mani neaicināja iekšā, un es arī nebūtu gājis. Mūsu attiecības nevirzījās tālāk par īres maksas saņemšanu laikā.
2.Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
PiemēriSamaksāt dzīvokļa īri.
- Samaksāt dzīvokļa īri.
- Vajadzēja maksāt īri un par bērna uzraudzīšanu.
- «Labdien jūsu mājās!» - viņa jautri sveicina, sniegdama mātei īres kvīti.
Avoti: 3. sējums