ķērkt
ķērkt ķērcu, ķērc, ķērc, pag. ķērcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
PiemēriVārnu un kovārņu bari ķērkdami laidelējās virs muižas laukiem, pievākdami tur palikušo ēsmu.
- Vārnu un kovārņu bari ķērkdami laidelējās virs muižas laukiem, pievākdami tur palikušo ēsmu.
- Pat kaijas vairs neķērc, tikai turpina riņķot ap tvaikoni..
- Mežā saimnieko palikušie putni. Sīlis tagad uzvedas kā īstens izrīkotājs: ķērc visos meža stūros.
- Klukšķe [vista] gan ķērca, gan klukstēja, biedēdama [cālēnus] no ūdens..
2.sar. Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
PiemēriKārlis fon Srāders nerunāja, bet ķērca, it kā vesels ducis še runātu pretī un viņam tie jāpārkliedz un jāsadragā.
- Kārlis fon Srāders nerunāja, bet ķērca, it kā vesels ducis še runātu pretī un viņam tie jāpārkliedz un jāsadragā.
- Troksnis un nekārtība augtin auga,.. kāzu viesi bija zaudējuši galvas un nikni ķērca.
- Indra dzirdēja, kā zvērīgi kauca džezs, kāds ķērca nedabiski pārvērstā balsī.
2.1.pārn. Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
PiemēriNo augšas.. skaļi ķērca radio..
- No augšas.. skaļi ķērca radio..
- ..leijerkaste nešķita skanam, bet nejauki ķērcam.
Avoti: 4. sējums