Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķeksis
ķeksis -ša, v.
1.Darbarīks — stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
PiemēriUgunsdzēsēju ķeksis.
1.1.Šāda veida zvejas rīks.
PiemēriAizliegts.. lietot zivju, kā arī citu ūdens dzīvnieku iegūšanai.. žebērkļus, ķekšus un citus duramos rīkus..
2.sar. Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
Piemēri..sen viņš [stārasts] bija ar savu rēķinu galā, kamēr vēl barons Bunduls meta uz papīra visādus āķus un ķekšus..
Avoti: 4. sējums