Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķiļķens
ķiļķens -a, v.
ķiļķēns -a, v.; apv.
Klimpa.
PiemēriTomēr.. ar ķiļķeniem nekas neiznāca, jo Aņa laikā nepārnāca no aploka ar svaigo pienu.
  • Tomēr.. ar ķiļķeniem nekas neiznāca, jo Aņa laikā nepārnāca no aploka ar svaigo pienu.
  • «Zināt ko, meitenes,» saka pa ceļam Marija, «vārīsim zupu! Iemainīsim.. pret burkāniem pienu, sarīvēsim kartupeļu ķiļķenus...»
  • Pēc neilga laika, kad aukle bij saņēmusi miltus, viņa ienesa kūpošu bļodu baltas putras, kurā lieli, cieti ķiļķēni stāvēt stāvēja.
Avoti: 4. sējums