ķibele
ķibele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķeza.
Piemēri..iemetu makšķeri ūdenī, bet pludiņš palika turpat guļam blakus laivai. Ko lai dara? Mana roka nebija ievingrināta, un es meklēju izeju no šīs ķibeles.
- ..iemetu makšķeri ūdenī, bet pludiņš palika turpat guļam blakus laivai. Ko lai dara? Mana roka nebija ievingrināta, un es meklēju izeju no šīs ķibeles.
- Tikai sudmalās bija atkal sava ķibele: kopīgajā apūdeņošanas grāvī nebija ūdens.
- Melānija: Jā, jā... ķibele gadījusies - govis saslimušas...
Avoti: 4. sējums