ķibele
ķibele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķeza.
Piemēri..iemetu makšķeri ūdenī, bet pludiņš palika turpat guļam blakus laivai. Ko lai dara? Mana roka nebija ievingrināta, un es meklēju izeju no šīs ķibeles.
Avoti: 4. sējums