ķieģelis
ķieģelis -ļa, v.
1.Celtniecības materiāls – neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
PiemēriMāla ķieģelis.
- Māla ķieģelis.
- Porainais ķieģelis.
- Caurumotais ķieģelis.
- Gāzbetona ķieģelis.
- Ugunsdrošie ķieģeļi.
- Krāsns ķieģeļi.
- Baltie ķieģeļi.
- Sarkanie ķieģeļi.
- Ķieģeļu māja.
- Ķieģeļu mūris.
- Ķieģeļu bloks.
- Ķieģeļu panelis.
- Neparasti veikli viņu rokas iemūrē ķieģeli pēc ķieģeļa, un mājas siena ceļas acīm redzami.
- ..pretim debesīm pie katlu mājas pacēlies sarkanbrūno ķieģeļu dūmenis.
- Karbonātus saturošie māli noderīgi dobo ķieģeļu un bloku ražošanai.
- ..augstu slējās nokvēpušu dūmeņu rinda pār daudzajiem ķieģeļu cepļiem, kur dienu dienā no trekna māla veidoja, dedzināja un novietoja zem atklātām nojumēm daudzstāvīģi garos strēķos ķieģeļus..
Stabili vārdu savienojumiĶieģeļu ceplis. Ķieģeļu fabrika.
- Ķieģeļu ceplis — Ķieģeļceplis. Ķieģeļnīca.
- Ķieģeļu fabrika — Ķieģeļfabrika.
1.1.pārn. Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
PiemēriRupjmaizes ķieģelis.
- Rupjmaizes ķieģelis.
- Viņš izgrieza divus zemus velēnas ķieģeļus un starpā pierīkoja pavardu.
Avoti: 4. sējums