ķimenes
ķimenes -ņu, vsk. ķimene, -es, s.
1.Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
Piemēri..siena ārdāmā vietā smalkā zāle vēl nebij iespējusi izaugt cauri ķimeņu biezajam zēlumam.
- ..siena ārdāmā vietā smalkā zāle vēl nebij iespējusi izaugt cauri ķimeņu biezajam zēlumam.
- Aiz resnajām sijām stāv aizbāztas sīpolu buntes [virtenes], ķimeņu kūlīši, krūzmētras..
2.Šo augu sēklas, augļi.
PiemēriSkābēt kāpostus ar ķimenēm.
- Skābēt kāpostus ar ķimenēm.
- Māte uzklājusi vakariņu galdu. Baltmaize aicinoši smaržo, karstā ķimeņu tēja arī.
- Visu gadu lietoja daudz biezpiena, dažādu sieru, it īpaši ķimeņu sieru..
Stabili vārdu savienojumiĶimeņu siers.
- Ķimeņu siers — Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
Avoti: 4. sējums