Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķimenes
ķimenes -ņu, vsk. ķimene, -es, s.
1.Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
Piemēri..siena ārdāmā vietā smalkā zāle vēl nebij iespējusi izaugt cauri ķimeņu biezajam zēlumam.
2.Šo augu sēklas, augļi.
PiemēriSkābēt kāpostus ar ķimenēm.
Stabili vārdu savienojumiĶimeņu siers.
Avoti: 4. sējums