ķimerēties
ķimerēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
Piemēri«Neņemiet ļaunā!» atvainojas par -Poli uzrunātais vīrs, kas.. taisa muciņas, labo apavus un ķimerējas pat ar pulksteņiem.
- «Neņemiet ļaunā!» atvainojas par -Poli uzrunātais vīrs, kas.. taisa muciņas, labo apavus un ķimerējas pat ar pulksteņiem.
- Vīrieši dažkārt ir dīvaini. Viņiem nepietiek ar savu tiešo darbu, tāpēc.. daži pērk gleznas vai mūždien ķimerējas ap radioaparātu.
- Brillei nolūza kājiņa. Tā kā man darbā jāķimerējas ar papīriem un cipariem, es bez brilles nevaru iztikt ne stundas.
Avoti: 4. sējums