ķircināties
ķircināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Viegli, jokojoties zoboties (par kādu).
Piemēri«Nu, ja tu labi strādāsi, priekšsēdētājs tevi ar šokolādēm vien baros,» ķircinājās Mirdza.
- «Nu, ja tu labi strādāsi, priekšsēdētājs tevi ar šokolādēm vien baros,» ķircinājās Mirdza.
- ..ar to [Martu] viņš var jokoties un ķircināties kā ar masu Aiju.
Avoti: 4. sējums