ķitelis
ķitelis -ļa, v.
1.Virsvalks, uzsvārcis.
PiemēriBet jaunā pārdevēja melnajā ķitelī jau paņēma mazu kārbiņu..
- Bet jaunā pārdevēja melnajā ķitelī jau paņēma mazu kārbiņu..
- Rosīgi kustas ap ievainotajiem māsas baltos ķiteļos..
- Viņš vienīgais [zinātniskajā] institūtā valkāja priekšā pogājamu ķiteli, tā ka bija redzama arī viņa kaklasaite.
1.1.Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
PiemēriDirektors bija vaļīgā mājas tērpā: svītrotā atlasa ķitelī..
- Direktors bija vaļīgā mājas tērpā: svītrotā atlasa ķitelī..
Avoti: 4. sējums