ķocis
ķocis -ča, v.; apv.
1.Grozs (parasti pīts).
PiemēriMāte parakņājās lielajā, no kāpu vītolu klūgām pītajā ķocī,.. un izņēma no tā mazu, krietni apsūbējušu spogulīti.
2.Neliels (parasti koka, māla) trauks.
PiemēriDažkārt Parasto atrodu ar kuļama sviesta ķoci vienā un aizsāktu grāmatu otrā rokā.
Avoti: 4. sējums