Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļengans
ļengans -ais; s. -a, -ā
ļengani apst.
1.Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriPamosties tas [bērns] nedomāja, bet ļengans kā bez kaula, zini nu, kā tādu turēt, lai nenoveļas.
1.1.Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
PiemēriĻenganas kustības.
2.Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
Piemēri..ar melonēm notiek kaut kas nelabs. Lapas nolaidušās, tādas kā apvītušas. Stīgas pavisam ļenganas.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrūkstot ūdenim, augi vīst, to lapas ļengani nokarājas un beidzot sakalst.
Avoti: 5. sējums