Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šīferis
šīferis -ra, v.; parasti vsk.
Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
PiemēriSarkanais šīferis.
  • Sarkanais šīferis.
  • Rievotais šīferis.
  • Viļņotais šīferis.
  • Šīfera segums.
  • Šīfera naglas.
  • Ielejas malā atradās vecas, sen aizmirstas, pussagruvušās šīfera lauztuves.
  • Smilšakmens, šīfera vai kāda cita mīkstā materiāla lejamformas [lejveidnes] nolietajās ātri..
  • Māsa Elza klusi smaida.. un tad saka: «Atnesīšu jums šīfera plāksni. Varēsiet uz tās rakstīt visu, ko gribas teikt. Bet [ievainotajai] mēlei ļaujiet mieru..»
  • Rudens lietū aplijušais šīfera jumts spīdēja kā sarkana zīda drēbe..
Avoti: 7-2. sējums