šķērms
šķērms -ais; s. -a, -ā
šķērmi apst.
1.Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
PiemēriŠķērms alus.
- Šķērms alus.
- Šķērms ābols.
- Šķērmas sulas.
- Skābums baļļiņā pavisam šķērms palicis.
- Viņš atceras asinis tirpinošo krāčainās upes smaržu, šķērmo.. zivju zupas garšu, kad vairs nebija sāls..
Stabili vārdu savienojumiŠķērma garša.
- Šķērma garša — Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
2.sar. Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņam jau tā bija šķērms garastāvoklis. Nu vēl nāksies nenoteiktībā un neziņā diez cik ilgi klimst pa uzgaidāmajām telpām.
- Viņam jau tā bija šķērms garastāvoklis. Nu vēl nāksies nenoteiktībā un neziņā diez cik ilgi klimst pa uzgaidāmajām telpām.
- Atliku, atliku, atliku ciemošanos Kalna ielā, itin kā aizlaikus nojauzdama, ka atgriezīšos ar šo šķērmo jutoņu...
- Tā nu es te nīkstu, savā istabā ielīdis, un negribēdams noklausos svešās sarunās. Pavisam šķērmi, ja šitā dzirdi, ka izlutināta jaunkundze grib tevi dabūt par izklaidēšanās līdzekli.
- Es izgāju no mājas kā uzvarētājs, bet man bija šķērmi ap dūšu, jo es nezināju, kurp doties, man nebija, kurp doties.
3.sar. Nelaipns, skarbs, īgns.
PiemēriVecā palika arvien šķērmāka. Pagājušās svētdienas rītā viņš vairs nemānījās, ar pēkšņām vēdergraizēm gultā staipīdamies, bet pateica strupi, ka baznīcā vairs neies.
- Vecā palika arvien šķērmāka. Pagājušās svētdienas rītā viņš vairs nemānījās, ar pēkšņām vēdergraizēm gultā staipīdamies, bet pateica strupi, ka baznīcā vairs neies.
- «Tā ir cita runāšana,» Saltupa balss skanēja diezgan šķērmi. «Nu atbrauc, ja tev patiešām deg.»
Avoti: 7-2. sējums