šķērms
šķērms -ais; s. -a, -ā
šķērmi apst.
1.Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
PiemēriŠķērms alus.
Stabili vārdu savienojumiŠķērma garša.
2.sar. Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņam jau tā bija šķērms garastāvoklis. Nu vēl nāksies nenoteiktībā un neziņā diez cik ilgi klimst pa uzgaidāmajām telpām.
3.sar. Nelaipns, skarbs, īgns.
PiemēriVecā palika arvien šķērmāka. Pagājušās svētdienas rītā viņš vairs nemānījās, ar pēkšņām vēdergraizēm gultā staipīdamies, bet pateica strupi, ka baznīcā vairs neies.
Avoti: 7-2. sējums