šķērss
šķērss -ais; s. -a, -ā
šķērsi apst.
1.Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko. Šķērsenisks.
PiemēriŠķērss plīsums.
- Šķērss plīsums.
- Ja viena no divām taisnēm atrodas plaknē, bet otra taisne krusto šo plakni punktā, kas nepieder pie pirmās taisnes, tad dotās taisnes ir šķērsas.. Caur šķērsām taisnēm nevar novilkt plakni.
Stabili vārdu savienojumiŠķērsas taisnes.
- Šķērsas taisnes mat. — Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
1.1.pārn. Aplams, nepareizs.
PiemēriTur [atmiņās] ir kāds solis, kuru tu spēris, nedomādams par sekām, un šis pirmais solis pratis iegriezt visu gaitu pavisam šķērsās sliedēs.
- Tur [atmiņās] ir kāds solis, kuru tu spēris, nedomādams par sekām, un šis pirmais solis pratis iegriezt visu gaitu pavisam šķērsās sliedēs.
- Nu mūsu lieta ir pavisam šķērsa.
Avoti: 7-2. sējums