šķērsu
šķērsu apst.
1.Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī, cauri (kam). Šķērsām.
Piemēri«Kož labi,» viņš teica, ar īkšķi šķērsu vilkdams un [izkapts] asmeni pārbaudīdams.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriŠķērsu straumei [upē] gulēja pelēks nogrimuša koka stumbrs.
1.2.pārn. Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
Piemēri«Nē, nu es esmu sākusi domāt šķērsu. Kas gan cits, ja ne es pati, cīnījās par mierīgu, noregulētu dzīvi?»
2.adj. nozīmē; reti Šķērsenisks, šķērss.
PiemēriMāte: Tu netikle, paklīdene! Trejdeviņu deviņiem Šķērsu lāstiem nolādēšu..
Stabili vārdu savienojumi(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam). Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām.
Avoti: 7-2. sējums