Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķautņains
šķautņains -ais; s. -a, -ā
šķautnaini apst.
1.Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
PiemēriŠķautnains akmens.
2.Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
PiemēriŠķautnains raksturs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
PiemēriŠķautnains dzejolis.
Avoti: 7-2. sējums